Rakstu motivācijas vēstuli, lai meklētu darbu. Sākumā šis process (un darba meklēšanas process kopumā) bija nekomfortabls, mulsinošs un satraucošs: ko rakstīt, ko nē, kādi ieteikumi un paraugi ir pieejami utt. Izjūtu pretrunas, pretestību, bailes, riebumu: tik bezpersonisks, cinisks un izmisumu raisošs man līdz šim ir bijis šis process. Līdz nolēmu, ka uzdrīkstēšos darīt pa savam: tā kā man liekās pareizi un nevis tā kā ir vispārīgi pieņemts. Atkāpšos no vispār pieņemtām frāzēm, lai "maksimizētu iespējas dabūt darbu". Izvēlēšos būt atklāts, personīgāks. Es negribu atrast labāko darbu ar labākajiem darba apstākļiem un labāko darba atalgojumu. Es gribu atrast savu darbu. Es nezinu, vai tāds vispār ir atrodams. Varbūt tas, ko es daru, ir naivi, muļķīgi vai kā savādāk peļami, bet es meklēšu tā, ka es gribu un cik man ļaus apstākļi.