Šodien grasījos iet skriet, bet atvēru delfos ziņu par atkalu uz ceļiem. Laikam skriešanas plāni būs jāaizstāj ar pastaigu. Ļoti uzmanīgu un piesardzīgu pastaigu.

Fak, nenoturējos un saēdos pārāk daudz riekstiņus. Tagad parastā ēdienreize ir jāatliek uz vairākām stundām :D

Es apņēmīgi liku kastroli ar ūdeni vārīties, lai vārītu griķus. Bet tikai tad, kad ūdens jau sāka vārīties, man ienāca prātā paskatīties, vai man vispār mājās ir vēl griķi. :D Viena paciņa vēl bija palikusi.

Es khe,khe, taisot mērci, khe,khe pieliku pārāk daudz khe,khe piparus.

Es tagad, vēlu vakarā tomēr izgāju ārā pastaigāt, jo prasījās izvēdināt galvu. Nebiju nogājis vairāk par dažiem simtiem metru, kad pieķēru sevi dungojam: "Tu slīdēji pa slidotavu, un klusi pavadīju es.." :D Nenoliedzami ietves bija slidenas un gaismās laistījās. Bet, ja tā uzmanīgi tipina ar maziem solīšiem un skatās, kur liek kājas, tad bija iespējams sekmīgi pārvietoties uz priekšu. Un tajos retajos ceļa posmos, kur segums bija bez ledus kārtiņas, tad ļāvu savam solim izvērsties plati.