Piektdien braucu ar riteni uz alfas rimi. Iepriekš es sev biju kādas 40 min ieplānojis, kas priekš manis likās "ar pietiekamu rezervi". Veikalā mierīgi grozā liku sev vajadzīgos produktus, bet mani nedaudz izbrīnīja info paziņojums, ka līdz veikala slēgšanai ir 30 min, lai savlaicīgi dodas uz kasēm. Es jau no pieredzes zinu, ka rimi veikalā ir ļoti strikti un noteiktā laikā slēdz ciet visas kases (vai viņas pašas slēdzas ciet automātiski). Bet steidzināt, kad vēl 30 min ir palikušas - likās nedaudz par daudz. Īpaši nesteidzos, turpināju gaitas, līdz brīdim, kad ieraudzīju konkrēto situāciju pie kasēm, un tad iepriekšējie info paziņojumi kļuva saprotami. :D Pirmkārt, tehniski nebūtu saukt to par situāciju pie kasēm, jo rindas bija tik garas (arī uz pašapkalpošanās kasēm), ka to sākums bija pie alko nodaļas, kādus 20 metrus tālāk par saldētavām. Līdz pašām kasēm bija patālu :D Vairs nebiju tik drošs par savām izredzēm paspēt laikā, un sāku nedaudz satraukties par to, ka varbūt nesanāks samaksāt par precēm, un kas būs tālāk: vai, piemēram, liks pašam tās preces atgriezt plauktos utt. :D Bet par laimi, cilvēki, vismaz uz pašapkalpošanos virzījās diezgan raiti. Kā arī cilvēki +/- ievēroja distanci, kas tad lika tai rindai izskatīties daudz iespaidīgākai kāda tā patiesībā bija. Rezultātā es tiku ārā no veikala 10 min pirms veikala slēgšanas.

Bet atpakaļ uz mājām gluži braukt vēl negribējās. Nolēmu aizbraukt uz "savu vietu" - tiltu uz Tallinas šosejas pāri Rīga-Valga dzelzceļa līnijai. Likās, ka laiks (1 stunda 10 min) pietiktu, lai sanāktu aizbraukt un atgriezties mājās. Un man tā patika, ka laiks bija palicis aukstāks, dzestrāks, ar nelielu migliņu. Sanāca arī nedaudz sarežģīta situācija, jo bija riktīga tumsa, aiz Juglas uz velo celiņa nav apgaismojuma, bet man riteņa lukturim bija praktiski izbeigušās baterijas. Es pirms tam tās izvēlējos nemainīt, jo man nebija nepieciešams izgaismot ceļu, galvenais, lai pretī braucošie mani redz. Pirms es braucu uz rimi, es galīgi nebiju domājis par braukšanu kaut kur tālāk :D Rezultātā tas apgaismojums bija ļoti minimāls, bet man pietika. Braucu nedaudz piesardzīgāk.

Izvēlēties izbraukt no Rīgas noteikti bija vērts. Es pats biju pārsteigts par to, cik tumsa (lai arī ar mašīnu gaismekļiem) man likās... atsvaidzinoša un atvieglojoša. Uzreiz aiz Juglas sākās tādi plašumi, varēja nedaudz saredzēt, vairāk sajust Juglas ezera plašumus. Bija ļoti forši. Pie reizes nodomāju, ka varbūt ne tik daudz tā tumsa rudens-ziemas mēnešos mēdz nospiest, kā tieši tas oranžais ielu apgaismojums. Pabraukt pa tumsu bija ok, jo izlīdzējos ar pretī braucošajām mašīnām, kas man ik pa laikam izgaismoja ceļu :). Vispār tā bija diezgan spilgta vizuālā pieredze, kad bieži un ātri apžilbinājums mijās ar tumsu. Aizbraucu līdz savam tiltam. Nokāpu no riteņa, paskatījos pulkstenī, bija 19:20, it kā laiks varētu pietikt, lai varētu vēl kādas 5 min pačilot. Sākumā vairāk redzesloks saglabājās horizontālā plaknē abos dzelzceļa virzienos, uz pilsētas izgaismotajiem apvāršņiem. Bet ātri vien acis pacēlās uz debesīm: uz mēnesi, uz mākoņiem, kas brauca mēnesim priekšā, uz zvaigznēm, daudz daudz zvaigznēm. Un, jo vairāk skatījos debesīm, jo vairāk zvaigznes ieraudzīju. Tad pienāca laiks braukt uz mājās, kas sanāca ļoti raiti. Varbūt dzestrais gaiss padarīja mīšanos nedaudz vieglāku.