Tikko pabeidzu The Last of Us Part II.
Pirms tam gana daudz biju dzirdējis par to, ka spēle ir kontroversāla un ka daudz cilvēku izrādīja lielu nepatiku. Biju lietas kursā par "to" spoileri. Bet vienlaikus bija daudz pozitīvas atsauksmes par spēli.

Vairākas stundas nospēlējis, nodomāju, "par ko visa tā brēka? Spēlēšanai nav ne vainas." Tad ap spēles vidū notika pavērsiens, kas sākotnēji man tā kā nepatika. Bet nākamajā dienā atsākot spēlēt, bija ok. Varu teikt, ka tā lieta, kas man sākumā nepatika, tagad es pozitīvi vērtēju. Vispār jau diezgan liels risks no spēles veidotāju puses. Bet es teiktu, ka tas ir izdevies. Man patika un es to novērtēju.

Beigas - kā jau bija sagaidāms - bija neviennozīmīgas, nekomfortablas un vienkārši smagas. Es teiktu, ka beigas man nepatika, bet droši vien arī tas bija spēles veidotāju nodoms: atkāpties no tradicionālās "protagonists-antagonists" formulas. Es vēl piebildīšu, ka beigu cīņā es pretojos man atvēlētajai lomai. Un sākumā demonstratīvi necīnījos. Bet spēlei bija citi nodomi.

Rezumējums: ļoti kvalitatīva, baudāma un skaista spēle. Kas izaicina.