Biju iedomājies, ka šodien programmēšana būs ātra un vienkārša: atliek tik sekot paraugam, un viss būs čikiniekā. Protams, ka realitāte izvērtās savādāka: vairākas stundas pavadīju čakarējoties, ejot cauri entajiem materiāliem android un stackoverflow resursos, mēģinot saprast, kas man nestrādā, kāpēc man nestrādā un vai vispār tam ir lemts strādāt. Tā kā Frankenšteins jaucu, kombinēju, graizīju savu kodu, mēģinādams to piedabūt pie dzīvības - lai tas dara iecerēto. Neiztika bez kreņķiem un pārdzīvojumiem, ļaujoties savam mazvērtīgumam: ka esmu galīgs zābaks, ka nemāku pat triviālas lietas izpildīt. Bet tomēr plinti krūmos nespēju iemest: tā būtu pārāk nepatīkama sakāve. Ja ne izpildīt visu sākotnēji iecerēto, tad vismaz kaut kādu progresu sasniegt. Pamēģināju kaut ko savādāk - varbūt problēma nav gluži tur, kur līdz šim meklēju. "Ahā, interesanti, tas arī nestrādāja. Varbūt pamainīt to elementu - koda rindiņu, kuru sen neesmu aizticis?... F*ck yea - viss tagad strādā!" Dabiski, ka tam sekoja uzvaras deja.
Edit: Es jau saprotu, iepriekš aprakstītais nav nekas ārkārtējs, tā ir daļa no programmēšanas pieredzes. Vienkārši man joprojām ir neveselīga un pārspīlēta reakcija situācijās, kad sāk "buksēt". Ļauties šai pieredzei, atļaut sev kļūdīties un piedzīvot neveiksmes. Un neuztvert to personiski.