Aizluņojos šodien ar riteni no Rīgas līdz Jūrmalai. Un tā kārtīgi ieminu, nevis vienkārši vizinājos, jo bija jāpaspēj aizbraukt līdz Bulduriem, nedaudz pabaudīt rietošo sauli (un atvilkt nedaudz elpu) un tad atpakaļ uz Rīgu, kamēr vēl ir gaišs. Biju mājās atsājis gaismekli, un, tā kā Jūrmalas veloceliņš nav izgaismots, tad tur ir riktīga tumsa, ka pat ar visu ilumināciju ir jāuzmanās, lai neuzbrauktu kādam virsū. Runājot par veloceliņu, atklāju, ka pa ziemu ir atjaunots segums līdz pat Jūrmalas zīmei. No vienas puses ir forši, bet no otras - man līdz šim ļoti patika braukt par veco, nedaudz grubuļaino segumu no Babītes līdz Priedainei. Vēl jau gan paliek tas posms līdz Priedainei, bet domājams, ka ar laiku to posmu arī atjaunos. Bet nav ko bēdātais, gan jau ka Rīgā tās apkārtnē vēl tādu veco, bedraino celiņu ir pietiekami daudz.
Pavasaris ir sācies. :)

Negribu vairāk pilnu laimi. Lai viņa iet ieskrieties. Good riddance!

P.s. Mans nolūks nav aizvainot nevienu, kuras vārds ir "Pilna Laime".