Nesen, iegādājoties TV tet interneta veikalā, saņēmu bezmaksas mēnesi shortcut platformas lietošanai. Es gan tradicionālo (lai gan tagadjau precizāt būtu teikt - novecojošo) televīzijas formātu neesmu skaitījies vairāk kā desmit gadus. Visu vajadzīgo (un nevajadzīgo) audio-vizuālo informāciju gūstu no interneta. Biju pilnībā aizmirsis gan par vairāku minūšu garajām reklāmām , gan par pilnīgo satura atkarību no iepriekš izveidotajām TV programmām. Lai gan pēdējā laikā reklāmu digitālajā vidē ir arvien vairāk, par spīti ad-block risinājumiem, 5 sekundes līdz skip pogas sagaidīšanai ir nieks, salīdzinot ar vairāku minūšu garajām reklāmām par aptiekās pieejamām zālēm un vietējo lielveikalu sortimentu. Un tad ir šī brīvība piekļūt sev vēlamajam resursam sev vēlamajā laikā. Un galu galā man ir jāatzīst, ka mani vietējais saturs īpaši neuzrunā.

Teikšu tā: apstāklis, ka pirkumam līdzi nāk šīs bezmaksas mēnesis, salīdzinājumā ar pašu TV man likās visai nenozīmīgs, un visdrīzāk es šo bezmaksas shortcut mēnesi nemaz neizmantotu. Bet nu, tet bija diezgan uzstājīgi par platformas pieslēgšanu/izmēģināšanu, vēršoties pie manis pa telefonu, SMS un epastos. Bet tas jau normāli, viņiem ir tiesības piedāvāt, man ir tiesības pieņemt vai atteikt. Es tikai ceru, ka tet darbinieki/sistēma būs tikpat pretīmnākoša(-i), kad es šo pakalpojumu pēc desmit dienām atslēgšu (spoileris: es piekritu, es izmēģināju, pieredzētais mani nepārliecināja, kā rezultātā līgumu neturpināšu pēc bezmaksas perioda beigām).
Beigās es "padevos spiedienam", apstiprināju pakalpojuma saņemšanu un ieslēdzu shortcut uz sava jaunā TV. Es visu šo garo penteri rakstu nevis tādēļ, lai aprakstītu, kas man konkrēti nepatika shortcut platformā vai kāpēc man nepatīk vecais TV formāts. Es gribēju padalīties par tām spēcīgajām atmiņām un sajūtam, ejot cauri pieejamiem TV kanāliem. Atkal redzot latviešu TV saturu, reklāmas, savulaik iecienītos bet tagad aizmirsto TV kanālu klāstu, man atsauca tos daudzos gadus, kurus bērnībā un jaunības gados pavadīju, būdams pielīmēts pie TV ekrāna. Kas nebija vienkārša skatīšanās vien, bet vairāk jau kā dzīvesveids, pielāgojoties tā laika TV iespējam un ierobežojumiem.
Pašā sākumā bija laiki, kad pa TV raidīja uz roku pirkstiem saskaitāmus TV kanālus, kurus varēja uztvērt ar analogo antenu. Viena no manām vecākajām TV atmiņām ir par faktu, ka agrāk TV kanāli netranslēja visu dienu. Mēdz būt rīta translācijas līdz pusdienai un tad tikai ap pieciem vakarā atsākās TV pāraides. (Pa vidu tad bija tas kalibrējošais PAL ekrāns ar monotono "pīīī" skaņu). Līdz ar to man pa dienas vidu nebija ko skatīties (citiem vārdiem sakot, nebija ko darīt). Bet tad parādījās viens kanāls, kas visas dienas garumā laida mūzikas klipus (ne MTV). Tas gan nebija augstākās klases muzikālais saturs. Un zīmīgi ir tas, ka katru dienu visi mūzikas klipi tika laisti vienā un tajā pašā secībā, kā rezultātā es vēlāk varēju pēc pulksteņa pateikt, kad būs redzami konkrēti dziesmu klipi. Es varbūt neredzēju tā laika populārākās dziesmas un izpildītājus, bet es pieredzēju 2 Unlimited, DJ Bobo, Scooter u.c. Vēl tagad, 25 gadus vēlāk, es mēdzu sevi pieķert dungojam dziesmas, kuras savulaik redzēju tajā mūzikas kanālā, bet kurām es vairs neatceros nosaukumu.
Vēlāk, ap 1998. gadu, mājsaimniecībā parādījās kabeļtelevīzija ar tik daudz kanāliem un vēl vairāk iespējam. Protams, lielākā sajūsma bija par Cartoon Network, ko agrāk tikai retu reizi sanāca piedzīvot,esot ciemos pie citiem cilvēkiem. Tad vēl Eurosport, Euronews un vesels lērums ar krievu un vācu kanāliem. Kā arī "uz krievu valodu pārdublētie amerikāņu kanāli: Discovery, Animal Planet u.c. Es nekad speciāli nemācījos krievu valodu, bet vismaz kaut kādu pamata līmeni esmu apguvis, lielā mērā pateicoties TV kanāliem (un vēlāk uz krievu valodu iztulkotajām datorspēlēm).
Vēl, saistībā ar TV skatīšanos, jāmin pielāgošanās vecāku TV skatīšanās paradumiem, kad mājās bija tikai viens TV. Sešos vakarā NTV krievu ziņas, 19:15 TV3 ziņas un Bez tabu, astoņos - LNT ziņas un visbeidzot darbadienas vakara kulminācija - Panorāma. Vectēvam bija pārliecība, ka skatoties ziņas no vairākiem avotiem sniedz skaidrāku bildi par notikumiem. Nākamais zīmīgais pavērsiena punkts bija pašam savs TV manā istabā. Tāda brīvība, tik daudz iespējas. (Un nepietiekamas izgulēšanās reizes :D)
Tad pienāca lūzuma punkts, kas lielā mērā bija manas TV skatīšanās ēras beigas, jo tika iegādāts dators un pieslēgts internets, un parādījās daudz jaunu iespēju, tajā skaitā daudz ātrākai piekļuvei TV saturam. Un - nekādu reklāmu. :D Man gan visu laiku ir bijis pieejams TV (arī savai lietošanai), bet realitātē es viņu nelietoju. Tikai slaucīju no tā putekļus.

Kopumā jāsaka, ka TV bija diezgan liela loma manā jaunībā. Kas tagad man liekas ierobežojoši un kaitinoši, agrāk deva entuziasmu, gaidot to konkrēto laiku, kad pa TV radīs mani interesējošu raidījumu, seriālu vai filmu. Reklāmas bija tik garas, ka pa to laiku varēja paspēt aiziet uz toleti vai uzlikt vārīties tēju. Es gan pats reklāmu laikā mēdzu pārslēgt uz citu kanālu. Atceros, ka toreiz man bija aizdomas par konspirāciju starp TV kanāliem, jo tā nu sanāca, ka vairāki kanāliem reklāmas mēdza būt vienā un tajā pašā laikā. :D
Bija interesanti atgriezties pagātnē un pagremdēties atmiņās, bet kā jau iepriekš rakstīju, nekas no izmēģinātā mani nepārliecina šo platformu turpināt lietot. Un ne tik daudz pašas platformas dēļ (bija lietas, kas man nepatika), vienkārši tas piedāvātais saturs mani vairs neuzrunā. Bet nu, vienalga, paldies tet'am par to pašu iespēju gūt šo interesanto, lai arī ļoti īso pieredzi. :)