Ilgi šodien minstinājos, pirms sāku skatīties filmu "Black Swan". Pirms dažām dienām netflixā ieraudzīju filmas titulbildi, kas mani uzrunāja un radīja vēlmi noskatīties, arī iepriekš biju dzirdējis labas atsauksmes par to. Taču, kā jau ierasts, man izdarot "smago izvēli", kādu filmu attiecīgajā vakarā skatīties, es nejūtos īsti pārliecināts par savu izvēli. Nāca šaubas, vai man filma patiks (vai netiks izšķērdētas 1,5-2 stundas), jo man balets kaut kā nevisai, filmas treileris arī līdz galam nepārliecināja. Varbūt tomēr pameklēt kādu citu filmu, par kuru es jutīsos daudz drošāks, gūstot piepildījumu un izvairoties no vilšanās?
Rezultātā jau atkal ieslīgu savā ierastajā neproduktīvajā procesā, ejot cauri entajiem netflixā piedāvātajiem filmu sarakstiem, googlējot vai maļoties cauri imdb dabu bāzei, filmu vērtējumiem un cilvēku recenzijām, meklējot to īsto un vienīgo. Jāatzīst, ka attiecībā uz šo procesu, rezultāts neatsver pūles. Pilnīgi noteikti ir bijušas reizes, ka pati meklēšana var aizņemt līdz pat stundai, pa kuru es varētu uzsākt un pārtraukt kādas 4 filmas, kas man neietu pie sirds. Tāpat nereti ir bijušas situācijas, ka beigu beigās nemaz neizvēlos skatīties filmu, jo spiediens izdarīt pareizo izvēles un šaubas ņēma virsroku. :D
Kad es šodien noķēru sevi savā ierastajā filmas izvēles rutīnā,atkal čakarējoties, neefektīvi tērējot laiku nevajadzīgiem apsvērumiem, un aptvēru, cik mana vēlme būt pēc iespējas efektīvākam īstenībā ir ļoti neefektīva, tad nolēmu izšķirties nekomfortablajai alternatīvai - vienkārši pieturēties pie sākotnējās filmas izvēles un "riskēt". Domāju, ka šis mans līdzšinējais penteris diezgan labi norāda par to, kāda tad man izvērtās filmas skatīšanās pieredze: neatceros pēdējo reizi, kad mani filmas skatīšanās tā aizrautu.
Secinājums? Pārāk bieži vēlme būt efektīvākam noved pie ļoti nefektīvām darbībām. Un itin bieži tie nesagatavotie, reizēm pārgalvīgie lēmumi var pārspēt pat iepriekš iedomātos optimālākos scenārijus. Vienīgāis, zināmā mērā jāatsakās no kontroles sajūtas - ilūzījas - pār savām izvēlēm, riskējot un ļaujoties nezināmajam.
Rezultātā jau atkal ieslīgu savā ierastajā neproduktīvajā procesā, ejot cauri entajiem netflixā piedāvātajiem filmu sarakstiem, googlējot vai maļoties cauri imdb dabu bāzei, filmu vērtējumiem un cilvēku recenzijām, meklējot to īsto un vienīgo. Jāatzīst, ka attiecībā uz šo procesu, rezultāts neatsver pūles. Pilnīgi noteikti ir bijušas reizes, ka pati meklēšana var aizņemt līdz pat stundai, pa kuru es varētu uzsākt un pārtraukt kādas 4 filmas, kas man neietu pie sirds. Tāpat nereti ir bijušas situācijas, ka beigu beigās nemaz neizvēlos skatīties filmu, jo spiediens izdarīt pareizo izvēles un šaubas ņēma virsroku. :D
Kad es šodien noķēru sevi savā ierastajā filmas izvēles rutīnā,atkal čakarējoties, neefektīvi tērējot laiku nevajadzīgiem apsvērumiem, un aptvēru, cik mana vēlme būt pēc iespējas efektīvākam īstenībā ir ļoti neefektīva, tad nolēmu izšķirties nekomfortablajai alternatīvai - vienkārši pieturēties pie sākotnējās filmas izvēles un "riskēt". Domāju, ka šis mans līdzšinējais penteris diezgan labi norāda par to, kāda tad man izvērtās filmas skatīšanās pieredze: neatceros pēdējo reizi, kad mani filmas skatīšanās tā aizrautu.
Secinājums? Pārāk bieži vēlme būt efektīvākam noved pie ļoti nefektīvām darbībām. Un itin bieži tie nesagatavotie, reizēm pārgalvīgie lēmumi var pārspēt pat iepriekš iedomātos optimālākos scenārijus. Vienīgāis, zināmā mērā jāatsakās no kontroles sajūtas - ilūzījas - pār savām izvēlēm, riskējot un ļaujoties nezināmajam.