Pāris domas un atziņas par vārda brīvību, "tas taču tikai joks" un "vārdi nesāp":
Vārdi paši par sevi nesāp, taču ar tiem asociētās emocijas, atmiņas un pieredze var sāpēt gan. Atsevišķos gadījumos pat burtiski.
Katrai reakcijai ir pretreakcija. Viens par tavu "joku"pasmiesies, otrs ignorēs vai novērsīsies no tevis. Bet cits par to var iedot pa zobiem.
Varbūt vārda brīvība ir domāta nevis vārdu teicējam, bet gan vārdu uzklausītājiem. Varda brīvība ir lūgums būt tolerantiem. Nevis ar pirmo reakciju uzbrukt un sodīt, bet uzklausīt un ļaut cilvēkam izklāstīt argumentus. Varbūt teicējs neapzinās izteikto vārdu nozīmi. Vai to, kādu reakciju tas varētu izraisīt apkārtējos cilvēkos. Varbūt šādi caur izpratnes un skaidrības veicināšanu varētu nogludināt vai pat pilnībā neitralizēt radušos situāciju. Bet ja teicējs nav ieinteresēts uz saskaņu vai viņs ir motivēts tikai ar savām vēlmēm (pat ja tas būtu uz citu rēķina/nelaimes), tad vārda brīvības arguments, manuprāt, zaudē nozīmi.