Ar smiekliem jāatzīst, ka lielākie kreņķi un pārdzīvojumi programmēšanā man rodas no aplauzieniem "How hard can it be" mentalitātes dēļ.

Es ļoti bieži izvairos no pro-aktīvas rīcības vai izvēlos to atlikt. Un es ļoti daudz laika pavadu sevis gatavošanai un vēlamo iznākumu veicināšanai. Un es to daru ar nodomu panākt, lai man būtu jēgpilna (efektīga) nākotne. Bet, ja es tik ļoti domāju par to, lai nākotnē pavadītais laiks būtu jēgpilns, kā būtu vērtējams tas laiks, ko es pavadu šī jēgpilnuma gatavošanā un veicināšanā, izvairoties no riska un veicinot bez-risku? Man ir jātzīst, ka man rodas sajūta par jēgpilnumu, jo tas man dod gandarījuma sajūtu. Apziņa, ka es šādi varētu izvairīties no problēmām, pārdzīvojumiem un ciešanām (Man vienmēr ir licies, ka iztēlē piedzīvotās sajūtas ir nekas salīdzīnājumā ar reālo pieredzi. Ka ir vērts sevi iztēlē "pamocīt"), vienlaikus veicinot vēlamo, optimālo, savos sapņos idealizēto, radīja fantastisku sajūtu. Bet pēdējo gadu laikā, mainot savu pieeju un uzdrošinoties būt vairāk proaktīvam, es esmu spiests konstatēt, ka visa tā "gatavošanās", vēlamā rezultāta "veicināšana" un risku "kontrolēšana un mazināšana" nerealizējas. Es savā gatavošanās procesā vienmēr koncentrējos uz bipolāru un kontrastējošu potenciālo iznākumu dinamiku. Ka vai nu būs labais, vēlamais, vai arī būs nevēlamais un sliktais. Bet realitātē bieži ir neitrāls (iepriekš neapsvērtais) iznākums. Bet ne par to ir runa. Runa ir par to, ka realitātē piedzīvotais nav jēgpilns tā iemesla dēļ, ka reālais neatbilst tam, ko savā plānošanas un gatavošanās procesā izvirzīju par jēgpilnuma kritērijiem. Savukārt jēgpilnuma nekonstatēšana realitātē liek vērsties jēgpilnuma gatavošanas procesam. Pēc idejas gatavošanās process nevar tikt uzskatīts par jēgpilnu, jo nav sasniegt sākotnēji izvirzītais mērķis. Taču priekš manis lielāka loma jēgpilnuma zaudēšanai šim sevis gatavošanas un jēgpilnuma veicināšanas aka vilcināšanās, izvairīšanās un atlikšanas procesam ir reālisma zaudēšana. Es ļāvos noticēt šai idejai par jēgpilnuma nākotnē sasniegšanu reālisma dēļ. Idejai, ka es ar reālu rīcību tagadnē spēju realizēt savu vīziju un iztēloto par nākotni.

Šodien biju noskatīties filmu "Arrival". Jo ilgāks laiks kopš tās noskatīšanās ir pagājis un jo vairāk es par šo filmu domāju, jo vairāk man tā iet pie sirds.