Bradātāji atļauju neprasa. Daudzos gadījumos bradātāji nemaz neapzinās, ka ir bradātāji.
Protams, momenti, kad tev ied*rš dvēselē ir nepatīkami (kas būtu maigi teikts), bet varbūt nevajag strostēt sevi. Tā slubā tendence būt pārgudriem, mēģinot pārliecināt sevi par ticamiem izskaidrojumiem un meklējot vainīgos, mudina meklēt iemeslus pāridarījumiem un izdarīt "pareizos secinājumus", lai nākotnē šādas situācijas vairs neatkārtotos. Šī stulbā tendendence tad vairo nicinošo un neiecietīgo attieksmi vienam pret otru, jebkurā ķibelē norādot uz paša cietušā vainu, kā rezultātā notikušo nelaimi interpretējot kā sodu par pārkāpumiem un neizdarībām.
Protams, dvēseles piebradāšana ir ļoti nepatīkams process. Bet apstāklis, ka tu biji atvērts un ievainojams, un neslēpies aiz aizsargvairogiem un sienām liecina vēlmi kontaktēties ar citiem cilvēkiem un vēlmi vairot sapratni, harmoniju un laimi. Un liecina par lielu uzdrīkstēšanos un drosmi. Kas, manuprāt, pelna uzslavas.
Protams, momenti, kad tev ied*rš dvēselē ir nepatīkami (kas būtu maigi teikts), bet varbūt nevajag strostēt sevi. Tā slubā tendence būt pārgudriem, mēģinot pārliecināt sevi par ticamiem izskaidrojumiem un meklējot vainīgos, mudina meklēt iemeslus pāridarījumiem un izdarīt "pareizos secinājumus", lai nākotnē šādas situācijas vairs neatkārtotos. Šī stulbā tendendence tad vairo nicinošo un neiecietīgo attieksmi vienam pret otru, jebkurā ķibelē norādot uz paša cietušā vainu, kā rezultātā notikušo nelaimi interpretējot kā sodu par pārkāpumiem un neizdarībām.
Protams, dvēseles piebradāšana ir ļoti nepatīkams process. Bet apstāklis, ka tu biji atvērts un ievainojams, un neslēpies aiz aizsargvairogiem un sienām liecina vēlmi kontaktēties ar citiem cilvēkiem un vēlmi vairot sapratni, harmoniju un laimi. Un liecina par lielu uzdrīkstēšanos un drosmi. Kas, manuprāt, pelna uzslavas.