Ņemot vērā pēdējā aktuālo trādirīdi saistībā ar Stambulas konvenciju un kaismīgo pretošanos pret pievienošanos tai, izlēmu "ar acīm pārskriet pāri" gan pašai konvencijai, gan arī izslavētajai pašmāju konvencijas analīzei. Pirms tam, neesot lietas kursā par koncencijas saturu, no tieslietu ministra pozīcijas radās iespaids, ka ši konvencija paredz ieviest radikālas un recvolucionāras izmaiņas likumdošanā, pārdefinējot fundamentālas nozīmes un interpretējumus, tādējādi reuzltējoties būtiskā dzīves izpratnes maiņā. Ka konvencijas rezultātā tiktu izšķirti un atzīti "papildus" dzimumi, vai arī tiktu izmainīta izpratnes par dzimumu nozīme, ka, ja iepriekš dzimumu izšķīra, balstoties uz bioloģiskajām atšķirībām, tad tagad dzimuma noteikšanā vērā būtu ņemami arī psiholoģiskie aspekti. Un lai arī man nav konkrētas pozīcijas par vai pret šādu izmaiņu ieviešanu (jo man gluži vienkārši nav izpratnes, pieredzes un zināšanu šajās sociālajās un bioloģiskajās sfērās), es pavisam skaidri esmu par ieklausīšanos, uzklausīšanu un pretīmnākšanu. Man nez kādēļ ir sajūta, ka šādas izpratnes maiņas apsriešana un potenciāla ieviešana ir nevis balstīta uz prasību vai atsevišķas grupas priviliģētu stāvokļu apmierināšanu vai apzinātiem mēģinājumiem veikt revolūcijas un veicināt haosu personīgā labuma gūšanai, bet vairāk kā mēģinājums gūt tādas lietas kā drošību un vienlīdzīgas iespējas dzīvot un realizēt savus sapņus. Es to redzu kā mēģinājumu gūt apstiprinājumu būt cilvēkam. Un būt vienlīdzīgam ar jebkuru citu cilvēku uz zemes, ar vienādām tiesībām dzīvot un iespējām justies laimīgam. "Es vispirms esmu cilvēks. Un tikai pēc tam vīrietis, tēvs, brālis, pensionārs utt."
Sākot lasīt to konvenciju, es biu gatavs šādu izmaiņu definēšanas atrašanai. Bet es neko tādu neatradu. Iepriekš dzirdēju, ka viens no konvencijas nepieņemamības iemesliem ir t.s. ģenderisms. Tad es meklēju to. Neatradu. Viss, ko es šajā dokumentā atradu, bija problēmas par vardarbību pret sievietēm definēšana, kam sekoja vadlīnijas vardarbības mazināšanai, faktiskās palīdzības sniegšanai, vardarbības potenciālo iemeslu izskaušanai, cietušo rehabilitācijai un profilaktiskām darbībām stereotipu un veclaicīgo principu mainīšanai. Jā, ievadā bija punkts, ka dzimums dokumenta ietvaros tiek definēts kā sociālās lomas un īpašības. Bet es personīgi šādu traktējumu uztvēru kā skaidrojumu tam, ka vardarbība pret sievieti neaprobežojas ar bioloģisko identifikāciju vien, bet aplūko to arī caur sociālo apstākļu (piemēram, lomas ģimenē, lomas sabiedrībā) prizmu. Es domāju, ka ar šādu dzimuma nozīmes definējumu tiek uzsvērts vardarbības pret sievietēm "subjektīvums" un neviennozīmīgums, kas dažādās sabiedrībās var būt atšķirīgs. Bet nu laikam apstāklis, ka dzimuma nozīmes definējumā nav skaidras norādes tikai un vienīgi bioloģisko traktējumu, dažus cilvēkus ir pamatīgi satraucis, uzskatot to par apdraudējumu pašu izpratnei par dzīvi.
Saistībā ar to konvencijas analīzi man ir divas atziņas:
1. Rodas iespaids, ka šāda analīzes mērķis bija diskreditēt šo konvenciju jeb "atzīt to par nederīgu". Man īpaši smieklīgs likās mēģinājums diskreditēt konvencijā pausto mērķi "izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievieti", kam sekoja paskaidrojums, ka šādu absolūtu un utpisku mērķu izvirzīšana ir satraucoša un nereāla, un tā atgādina citu totalitāru ideoloģijām vēlmi uzcelt“paradīzi zemes virsū”: “bezšķiru sabiedrība bez ekspluatācijas” komunistu ideoloģijā, “rasu ziņā tīra sabiedrība” vācu nacionālsociālisma ideoloģijā, utt. Kā arī arguments, ka kocentrēšanās uz sievietēm automātiski nozīmēs novēršanos no vīriešiem, jo laikam jau "līdz šim vienādi daudz rūpējās gan par vīriešu, gan par sieviešu tiesībām". Un tad vēl tā statistika, ka Ziemeļeiropas valstīs, kurās ir izteiktāka tā progresīvā dzimumu vienlīdzība, aptaujās lielāks sieviešu īpatsvars minēja par piedzīvotu vardarbību, kas saskaņā ar analīzes veicējiem kalpo par pietiekošu atzinumu tam, ka dzimumu vienlīdzīgums varētu veicināt vardarbību. Man šajā sakarā prātā ienāca šāda doma: varbūt Ziemeļeiropas valstīs relatīvi vairāk sieviešu atzinās par piedzīvotu vardarbību, jo nebaidījās atklāt patiesību? Un citās mazāk progresīvās valstīs ne visas sievietes jūtās drošas runāt par piedzīvoto vardarbību?
2. Visu to potenciālo satversmes pārkāpumu par cilvēka tiesību pārkāpšanu uzspiestās dzimuma definīcijas dēļ man rodas sajūta, ka šādu dzimuma definīciju uzskata par tādu kā "sistēmas drošības caurumu", caur kuru tad cilvēki ar sliktiem nodomiem visādos veidos varētu traucēt vai pat izjaukt esošo kārtību. Var jau būt, ka tā ir likumu veidošanas būtība, mēģinot paredzēt un nodrošināties pret dažādiem arkārtas apstākļiem un likumu apiešanu un manipulēšanu ar likumiem. Bet man konkrēti šajā gadījumā nerodas sajūta, ka šādas "uzspiestās" dzimuma definīcijas dēļ progresīvās feministes un transeksuāļi varēs nākt un postīt ierasto kārtību sabiedrības procesos.
Nobeigumā varu teikt, ka man šāda ņemšanās liekas absurda un biedējoša. Bet es neesmu jurists vai satversmes lietpratējs. Es godīgi atzīstos, ka es vārdu pa vārdam neizlasīju abus dokumentus, bet vairāk pārskrēju pāri.Es droši vien daudz ko nepamanīju vai pārpratu, kas rezultātā atspēkotu šīs manas atziņas un pārdomas. Šīs ir manas subjektīvas domas un iespaidi. Mans mērķis nav nostāties vienā vai otrā pusē. Es esmu par sadzīvošanu. Bet sadzīvot gluži tāpat kā risināt dialogu var darīt tikai abpusēji, vienai pusei cienot otru.
Sākot lasīt to konvenciju, es biu gatavs šādu izmaiņu definēšanas atrašanai. Bet es neko tādu neatradu. Iepriekš dzirdēju, ka viens no konvencijas nepieņemamības iemesliem ir t.s. ģenderisms. Tad es meklēju to. Neatradu. Viss, ko es šajā dokumentā atradu, bija problēmas par vardarbību pret sievietēm definēšana, kam sekoja vadlīnijas vardarbības mazināšanai, faktiskās palīdzības sniegšanai, vardarbības potenciālo iemeslu izskaušanai, cietušo rehabilitācijai un profilaktiskām darbībām stereotipu un veclaicīgo principu mainīšanai. Jā, ievadā bija punkts, ka dzimums dokumenta ietvaros tiek definēts kā sociālās lomas un īpašības. Bet es personīgi šādu traktējumu uztvēru kā skaidrojumu tam, ka vardarbība pret sievieti neaprobežojas ar bioloģisko identifikāciju vien, bet aplūko to arī caur sociālo apstākļu (piemēram, lomas ģimenē, lomas sabiedrībā) prizmu. Es domāju, ka ar šādu dzimuma nozīmes definējumu tiek uzsvērts vardarbības pret sievietēm "subjektīvums" un neviennozīmīgums, kas dažādās sabiedrībās var būt atšķirīgs. Bet nu laikam apstāklis, ka dzimuma nozīmes definējumā nav skaidras norādes tikai un vienīgi bioloģisko traktējumu, dažus cilvēkus ir pamatīgi satraucis, uzskatot to par apdraudējumu pašu izpratnei par dzīvi.
Saistībā ar to konvencijas analīzi man ir divas atziņas:
1. Rodas iespaids, ka šāda analīzes mērķis bija diskreditēt šo konvenciju jeb "atzīt to par nederīgu". Man īpaši smieklīgs likās mēģinājums diskreditēt konvencijā pausto mērķi "izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievieti", kam sekoja paskaidrojums, ka šādu absolūtu un utpisku mērķu izvirzīšana ir satraucoša un nereāla, un tā atgādina citu totalitāru ideoloģijām vēlmi uzcelt“paradīzi zemes virsū”: “bezšķiru sabiedrība bez ekspluatācijas” komunistu ideoloģijā, “rasu ziņā tīra sabiedrība” vācu nacionālsociālisma ideoloģijā, utt. Kā arī arguments, ka kocentrēšanās uz sievietēm automātiski nozīmēs novēršanos no vīriešiem, jo laikam jau "līdz šim vienādi daudz rūpējās gan par vīriešu, gan par sieviešu tiesībām". Un tad vēl tā statistika, ka Ziemeļeiropas valstīs, kurās ir izteiktāka tā progresīvā dzimumu vienlīdzība, aptaujās lielāks sieviešu īpatsvars minēja par piedzīvotu vardarbību, kas saskaņā ar analīzes veicējiem kalpo par pietiekošu atzinumu tam, ka dzimumu vienlīdzīgums varētu veicināt vardarbību. Man šajā sakarā prātā ienāca šāda doma: varbūt Ziemeļeiropas valstīs relatīvi vairāk sieviešu atzinās par piedzīvotu vardarbību, jo nebaidījās atklāt patiesību? Un citās mazāk progresīvās valstīs ne visas sievietes jūtās drošas runāt par piedzīvoto vardarbību?
2. Visu to potenciālo satversmes pārkāpumu par cilvēka tiesību pārkāpšanu uzspiestās dzimuma definīcijas dēļ man rodas sajūta, ka šādu dzimuma definīciju uzskata par tādu kā "sistēmas drošības caurumu", caur kuru tad cilvēki ar sliktiem nodomiem visādos veidos varētu traucēt vai pat izjaukt esošo kārtību. Var jau būt, ka tā ir likumu veidošanas būtība, mēģinot paredzēt un nodrošināties pret dažādiem arkārtas apstākļiem un likumu apiešanu un manipulēšanu ar likumiem. Bet man konkrēti šajā gadījumā nerodas sajūta, ka šādas "uzspiestās" dzimuma definīcijas dēļ progresīvās feministes un transeksuāļi varēs nākt un postīt ierasto kārtību sabiedrības procesos.
Nobeigumā varu teikt, ka man šāda ņemšanās liekas absurda un biedējoša. Bet es neesmu jurists vai satversmes lietpratējs. Es godīgi atzīstos, ka es vārdu pa vārdam neizlasīju abus dokumentus, bet vairāk pārskrēju pāri.Es droši vien daudz ko nepamanīju vai pārpratu, kas rezultātā atspēkotu šīs manas atziņas un pārdomas. Šīs ir manas subjektīvas domas un iespaidi. Mans mērķis nav nostāties vienā vai otrā pusē. Es esmu par sadzīvošanu. Bet sadzīvot gluži tāpat kā risināt dialogu var darīt tikai abpusēji, vienai pusei cienot otru.