Pēdējās divas dienas esmu pavadījis, lasot Kirkegora (Kierkegaard) "Bailes un trīsas" angļu valodā. Milzīgs daudzums advancētu terminu, sarežģīta teikumu struktūra, kas gan dīvainā kārtā man nav sveša. Esmu drošs, ka daudzas lietas no izlasītā es neesmu sapratis vai arī esmu pārpratis. Bet tajā pat laikā lasīšanas gaitā man dodas tik spēcīgas atklāsmes par izlasīto un sakarībām ar manis paša pieredzi un pārdomām. Es jūtu, ka izlasītais man ļauj papildināt manis paša eksistences izklāstu vai paver iespēju jaunām perspektīvām. Es visu laiku esmu meklējis sapratni, līdzvērtīgu kontaktu. Galu galā es visu dzīvi esmu izmisīgi centies rast apliecinājumus, ka manas domas un emocijas nav kaut kāda anomālija, tukšas fantāzijas, kas man neļauj gulēt (vai kā apkārtējie cilvēki mēdza teikt: "izdomāti iemesli, lai izvairītos no pienākumu veikšanas"). Ka mana atšķirīgā domāšana un pieeja dzīves procesiem nav vienkārši novirze no normas, kas pazemina manas izredzes izdzīvot, nemaz nerunājot par pilnvērtīgu dzīvošanu. Pirmais panākums bija atrast informāciju psiholoģijas grāmatās, ka realitātē pastāv cilvēki atšķirīgu domāšanu. Tagad man ir iespēja caur lasīšanu "izdzīvot" cita līdzīgi domājoša cilvēka pārdomas. Un es ceru, ka nākotnē man izdosies sasniegt nākamo etapu - satikt un dalīties pārdomās ar dzīvu, līdzīgi domājošu cilvēku.