Visu manu kreņķu, baiļu no citiem cilvēkiem, vainas sajūtas, sevis strostēšanas un neveiksmju gaidīšanas pamatā ir laimes aspekts - mana izvēle būt laimīgam. Kas saskaņā ar veco - apkārtējo cilvēku - izpratni ir milzīgs grēks, jo es kopējo labumu upurēju personīgā labuma gūšanai, es upurēju nākotni tagadnes dēļ, es sevis attīstīšanas un potenciālā guvuma veicināšanas vietā izvēlos patērēt un radīt zaudējumus. Ar savu izvēli būt laimīgam, es izvēlos zaudēt savus potenciālos guvumus, kā arī izvēlos zaudēt laiku un resursus. Tieši manas vēlmes izvairīties no stresa, trauksmes un panikas lēkmēm, kā arī eksistenciālu pārdzīvojumu dēļ es jūtos tik "nepareizs" un vainīgs citu priekšā. Mana tendence ieciklēties uz noteiktu citu cilvēku interpretāciju un mana sliktuma un nepieņemamības mērīšanu, balstoties uz nepilnīguma skalu, ir sekas tam, ka visu dzīvi izvēli būt laimīgam es uztveru kā grēku. Un vienīgais veids, kā es atļāvos būt laimīgam, bija apņemšanās samaksāt laimes cenu - sodu.