Man būtu svarīgi saprast, ka darba pārbaudīšana un testēšana nav mēģinājumi pārliecināties par mana darba pilnīgumu, bet gan mēģinājumi uzķert kļūdas. Man būtu vērtīgi saprast, ka pilnīgums nevar būt darba pabeigšanas kritērijs. Un vēl būtiskāk man būtu aprast ar domu, ka neviens cilvēks mani nesodīs konkrēti par pilnīguma nesasniegšanu.

Kā sauc praktisku atkarību no sajūtām, kas gūtas ilūziju veidojošos iztēles procesos? Thought junkie?