Šodien notika kaut kas neparasts...
Darot ikdienišķu darbu un, protams, ieslīgstot savās domās, vērtējot, analizējot un salīdzinot visu, ko vien var salīdzinot, es konstatēju, ka man nav noteiktas nostājas un viedokļa par x situāciju. Un neparastais bija tas, ka neziņa un skaidra viedokļa neesamība mani nesatrauca, es neizjutu tik ļoti pierasto "ledus dušas" sajūtu un trauksmaino vēlmi pēc iespējas ātrāk noskaidrot taisnību un noformulēt viedokli.
P.s. Hmmm, aprakstot tikko pieredzēto un ko es tagad darīju savādāk, man sāka zagties klāt tas pats nemiers, kuru nepieredzēju aprakstītajā situācijā. Bet tā jau tikai sajūta.Nekas vairāk.