Lai arī cik ļoti es alkstu pēc apstiprinājuma un akcepta, man ir jāpārstāj cibā publicēt rakstus, kuru pievienošanas galvenais motivātors ir tiekties pēc izpratnes un attiecīgi pēc mierinājuma. Pirms 6 mēnešiem es sev pie sienas biju piestiprinājis atgādinājumu ar lieliem burtiem "Nepaļaujies uz to, ka kontakti ar citiem cilvēkiem uzlabos tavu pašsajūtu". Laikam pēdējā laikā sāku justies tik komfortabli, ka par šo atgādinājumu biju piemirsis...

Ja būtu iespējams nokomplektēt sporta komandu tikai no vairākām viena cilvēka instancēm (precīzām kopijām, pat ar vienu un to pašu pieredzi un atmiņām, tikai katram ar savu apziņu), vai tādā gadījumā būtu vieglāk sasniegt vēlamos rezultātus, vai arī tieši otrādi - būtu problemātiskāk?