Šodien pabeidzu lasīt Deivida Mičela romānu "Mākoņu atlants" un pēc tam arī noskatījos brāļu Vaičovsku filmu ar tādu pašu nosaukumu.
Gan grāmatas izlasīšana, gan filmas noskatīšanās man bija emocionāli nogurdinošs process, tāpēc nekādus garos sajūtu aprakstus nerakstīšu. Bet uzskaitīšu tikai pāris punktus:

1. Mani ļoti sajūsmināja, kā grāmatā tika realizēta saikne starp stāstiem. Manuprāt, tieši šis saiknes apsekts grāmatā tika nostrādāts nevainojami.


2. Domāju, ka esmu trāpijis desmitniekā, izvēloties vispirms izlasīt grāmatu un uzreiz pēc tam noskatīties filmu. Ja grāmata sniedza 80 - 90 % piepildījumu, filmas noskatīšanās laikā tika sasniegti visi 99,9%.


3. Domāju, ka filmu nav iespējams pilnībā izbaudīt, ja pirms tam nav izlasīta grāmata, jo gluži vienkārši tajās 3 stundās ir vienkārši neiespējami satilpināt visu, kas ir grāmatā attēlots. Ja godīgi, es vispār brīnos, kā tik bagātīgu stāstu varēja satilpināt nepilnās 600 lappusēs. Uz doto mirkli es to spēju izskaidrot tikai ar rakstnieka meistarību, izvēloties tādu stāstīšanas veidu, kur ainu raksturošanai ir nepieciešama ļoti maz informācijas, un kur lielāko darbu paveic katra lasītāja fantāzija. Un, lai arī es šur un tur manīju komentārus, ka filma ir garlaicīga, es drīzāk teiktu, ka filmas gaita norisinājās tik straujā tempā, kādu neesmu redzējis nevienā citā filmā. Varbūt tāpēc cilvēkiem ir bijis tik grūti uztvert šo stāstu pavedienu, bieži pārsēdzoties no viena stāsta uz otru, ka filma ir bijusi neizprotama, kas noved pie garlaicības.


4. Lai gan es līdz šim par filmu esmu izteicies tikai kā par add-on`u, es tomēr gribētu piezīmēt, ka filma pati par sevi ir ļoti meistarīgi un unikāli veidota. Pietiek vien ar to, ka, skatoties filmu, redzētais nekad nesagāja pretrunā ar lasīšanā iegūto priekšstatu (Tiesa, te gan pie "vainas" varētu būt filmas treilera noskatīšanās, jo tajā redzētās ainas izmantoju par pamatu manas lasīšanas pieredzes kontstruēšanā ). Mani ļoti ieintriģēja konkrēto filmas veidotāju vīzija par. Vienkārši uz doto mirkli es esmu tā pārņemts ar izlasīto, kā arī izlasītā saplūdināšanu ar redzēto, ka man ir grūti koncentrēties uz filmu, vērtējot to strikti pēc filmu kritērijiem