varbūt...?
Varbūt man ir jāpārstāj vērtēt rīcības lietderība un jēga tikai pēc gala rezultāta, kas kalpoja par motivāciju rīcības uzsākšanai?
Man ir reti stulba tendence šad un tad savus secinājumus apbrīnot un padarīt par absolūtiem. Jeb citiem vārdiem sakot, man reizēm “sakāpj galvā”. Ļoti augstu. Varbūt kā risinājumu der atcerēties teicienu "Savu darbu pārbaudi pats, bet vērtēšanu atstāj citiem"