Vai ir jēga mēģināt apkārtējos cilvēkos radīt sapratni un priekštatu par to, ka iemesls, kāpēc nespēju strādāt un veikt pilsoņa vidējos aritmētiskos pienākumus, ir eksistenciālisms un no tā izrietošās panikas lēkmes? Ka tas ir kas vairāk, kā tikai "saņemties un darīt"?