Sāp man vilšanās savos tuvajos. Cik reizes jau ir bijušas situācijas, kad man ir grūti, viņi saka, ka ir ar mani, ka palīdzēs, ka man nav vienam pašam jānes viss smagums, bet tad, kad es ar šiem cilvēkiem rēķinos un momentos, kad man šī palīdzība un atbalsts ir vajadzīgs visvairāk, viņi man uzgriež muguru, pie reizes pasakot, ka pats pie visām problēmām esmu vainīgs un ka man vienam pašam ir jātiek ar visu galā. Un kārtejo reizi es esmu viens pats, nesaprasdams, kāpēc jau kārtējo reizi esmu uzkāpis uz viena un tā paša grābekļa.