justlive

7. Jūlijs 2024 17:52

Visa sevis mocīšana ar mazvērtīgumu, pašpārmetumiem, sevis močīšanu un forsēšanu, vainas sajūtu, sevis biedēšanu, ko visu pastiprina trauksmes un panikas lēkmes - aiz visa tā stāv "ieaudzināta" aka iedzīta samaitāta izpratne par disciplīnu un attīstību. Iedzītā apziņa, ka man ir jābūt labākam, kas vienlaikus nozīmē, ka es nedrīkstu pieņemt sevi tāds, kāds es esmu tagadnē. Vot, kā ieaudzināt "labas vērtības". Ar vienu roku sit, ar otru glauda. Iemācija man sevi nemīlēt.

Bet kā no tā tik vaļā? (Ironiski, pat rakstot šo jautājumu, es sajūtos nelāgi, it kā nebūtu to pelnījis. Jo ir šī vainas sajūta par to, ka visu laiku esmu izvēlējies vieglāko ceļu, izvairījies no grūtībām, un tādēļ man par to ir pelnīti jācieš...)