Es tagad, vēlu vakarā tomēr izgāju ārā pastaigāt, jo prasījās izvēdināt galvu. Nebiju nogājis vairāk par dažiem simtiem metru, kad pieķēru sevi dungojam: "Tu slīdēji pa slidotavu, un klusi pavadīju es.." :D Nenoliedzami ietves bija slidenas un gaismās laistījās. Bet, ja tā uzmanīgi tipina ar maziem solīšiem un skatās, kur liek kājas, tad bija iespējams sekmīgi pārvietoties uz priekšu. Un tajos retajos ceļa posmos, kur segums bija bez ledus kārtiņas, tad ļāvu savam solim izvērsties plati.