french_mime

9. Jūlijs 2013 14:01

Tas ir pilnigi normali, es pilniba saprotu. Es ari cinos ar bailem un katastrofalam domam, nesen sapratu ka patiesam vienigais veids ka tikt ar tam gala ir parstat cinities ar tam, parstat tas apspiest un parstat vainot sevi. Vienkarsi pienemt tas, laut tam but, un apzinaties ka nekas sliktaks par to uztraukumu nevar notikt. Vel labak- vispar nedomat par to nozimi, neanalizet tas, jo vienigais ko tas nozime ir tas, ka tu esi uztraukts, tev izstradajas stresa hormoni un smadzenes censas atrast iemeslus kapec kerminis ir stresa stavokli. Bet ta ka apkart nav ne ienaidnieku, ne lauvu, ne tigeru smadzenes censas piekerties kaut kadiem abstraktiem iemesliem, abstraktam bailem, ta lai izskaidrotu to stresa sajutu. Laujot bailem but un sakot sev ka tu esi pietiekami stiprs lai ar tam sadzivotu, nevis cinitos, tas pamazam pariet. Viena laba gramata par so saucas A Life At Last by Paul David.