P.s. neskatoties uz visām manām iepriekšējām drausmīgajām darba pieredzēm: aplauzieniem, sadegšanām, nervu sabrukumiem, kompleksiem un milzīgām šaubām un stresiem par to, vai es vispār varēšu ikdienā izturēt x stundu strādāšanas (programmēšanas) slodzi, vai es būtu pietiekami ātrs vai pietiekami precīzs, vai ar savu veikumu varēšu nopelnīt savai iztikai utt. utjp., pats programmēšanas process (bez visiem šiem blakus apstākļiem un apgrūtinājumiem) man joprojām sagādā tādu patiesu prieku, aizrautību un pozitīvu adrenalīnu, ka man , godīgi sakot, ir grūti atrast līdzvērtīgu pieredzi. :)
Komentēt