Dzeru šņabi. Šņaucu kokaīnu. Dročīju pie vācu porno. Jūtos tik sasodīti viens un pamests, un nezinu, kāpēc tā. Dzīve šķiet tik tukša. Bet poxorz, jo es ne sūda nejūtu, emocijas -- tas nav man. Izņemot visus tos postus, kurus es iebezdēju pilnā pārliecībā, ka tie ir dziļi mākslinieciski un interesanti, un kuri ir pilni ar vienu un to pašu, actually.
Tad jau hai faiv, ne?