bija kādreiz tāda 'Tīrā tante', jo viņai uz krekla pirmajā dienā bija kaut kas par datoriem. man vismaz šķiet, ka tāpēc. tā bija vasaras deju nometne un viņa mūs vāķīja un pieskatīja un viņa mani dikti mīlēja un es viņu ar. es gulēju viņai ar galvu klēpī mašīnā un nometnes beigās viņa mani pasauca uz jau tukšo puiku istabu un pajokoja, ka viņu ieliks cietumā par pedofīliju, bet viņa mani mīl un raudāja. ne jau tā, protams, bet nu tā kā mīl. mēs runājām daudz par datoriem un viņa stāstīja kā viņai mājās ir tāds liels un viņas meita jau tur kko arī spēlē un es arī varēšu braukt spēlēt pēc nometnes. tad kad mēs braucām mājās, mēs šķiet, viņu vedām un mēs ar viņu sēdējām aizmugurē. es Dainu tā arī nekad vairs nesatiku un es nezinu vai tas ir tāpēc, ka manai mammai priekšā sēžot bija sāpīgi, jo mūsu starpā nekad tādas jūtas nav bijušas, vai arī tā vnk salikās dzīve or something. bet tam īsti nav nozīmes un man reizēm gribās kliegt, bet es nevaru pat muti atvērt.