sekoju kukaiņiem alā un alā atradu lielu bruņurupuci. tas izlīda no sava milzīgā bruņu kupola, piepacēla to un ievelkoties atpakaļ sevī meta to kā milzu mūku zvanu pret zemi un tas iemirdzējā dažndažādās rūnās un simbolos un bija skaņa un krūtīs tik smeldzoša un elpu izraujoša iedvesma, ka tu gribi kliegt un raudāt, bet tu nevari ne ieelpot, ne izelpot, kā nepārejošā orgasmā, visā ķermenī rezonē tā skaņa.