mēdz būt gadījumi kad var just to ko jūt būtība (tas kas ir apakšā), cilvēks pats, it kā, nojauš, bet tieši tādā kā pa pusei sapnī stāvoklī un spirinās pretī ar racionalizācijām vai citādākiem mehanismiem, neļaujot tam nonākt līdz apziņai. bet var redzēt, ka ir potenciāls.
mēdz būt tā ka tu nenoķer brīdi kurā tu šķērso pieļaujamās informācijas robežu un iedod par daudz.
mēdz būt arī tā, ka ir situācija, kurā ir gan tāds, kurš redz un ņem un grib vēl un tāds, kurš ne ne.
vēl mēdz būt tā, ka ir jāpieliek pārāk liela piepūle, lai tiktu klāt.
+ vēl arī pavisam vēl citādāk ir tad, ja otrs ir tev personīgi tuvs.
uz katru augstākminēto gadījumu skatos kā uz punktu, kurš novietojas noteiktā amplitūdā, jo visam ir jābūt balansā. kur tu izdari spiedienu, tur kaut kam kaut kur ir jāpaliek un ja nav kur palikt, tiek radīta disharmonija.
bet jā, ir, protams, skaisti. :)