no savas šīvakara meditācijas pilnīgi apstulbu. Kaut kur nezin kur pazuda vairāk nekā stunda un no kaut kurienes nezin kurienes atnāca visādas foršas domas. It kā, vesels blāķis būtu novelts nost.
diezgan pirdu kamēr sēdēju un tā dīvaini šoreiz, ka kājas netirpa no tik ilgas sēdēšanas. Paņēmu arī pāris bandhas ar rokām un arī, it kā, neko nedari, bet nosvīdu uz vietas esam.
no sākuma vienkārši trīsēja sirds un tad mazliet gāja uz augšu, bet šitā sajūta vienmēr pazūd pēc tam kad es to apzinos.
atvēru acis un uz manas palodzes stāvēja pavisam cits istabas augs, nekā tas kuru redzēju pirms tam.