Notika pirmā īstā saskarsme ar praktisko dzīves daļu. Fiksētas stundas? Vata? Nu jā... Nebūtu jau tā, ka es uz to nebūtu spējīgs, bet... ai, nu paliksim pie bet.
Ak jā, un kopš kura laika izlutināts nozīmē to pašu ko egoistisks. Visi jau ir, nu bišķiņ... nu iiiir. Un gribētos mācēt labāk pasniegt savu viedokli, jo nekas jau vairs nav objektīvs. Un viss ir relatīvs, un visi velk kvadrātsaknes no picdesmitmiljonsseptiņi.
Mhm, vēl fizika rītā ira, kura man galīgi neinteresē. -_- Vispār taisnība jau visiem tiem pieaugušajiem, ka man problēmas dzīvē būs ar pieaugšanu. Ehem... bet kuros laikos mēs šiem esam patikuši? Es, liekas, arī tikpatlab` varēju uz visiem eksāmeniem.
Astrofiziķis izklausās pēc profesijas? Nujaa... nemāca nekur kā peldēties un slapjam nepalikt vai rakt laimi. Njam. Nu tas arī viss.