Ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēks pieķeras sāpēm. Tas ko es ar to domāju gan ir tāds izķidājums par tēmu - kāpēc? Tāpēc, ka sāpes psiholoģiski pieķēdē pie tā, ar ko tās saistās, jo ir viegli aizbildināties un atrast tajās nozīmi; padarīt to iemeslu par svarīgāku par citām lietām, kuras sāpes nav izraisījušas. Sāpes mēs apzinamies visizteiktāk, jo tie ir mūsu izdzīvošanas instinkti. Jautājums ir par sevis attīstību virs šī pamatasociatīvā, viendimensionālā instinktu līmeņa. Jautājums ir par nozīmes piešķiršanu. Bailēm un sāpēm pār cilvēku ir vara tikai tad ja tas tām piešķir nozīmi. Kaleidoskopa hierarhija.
Es tik tā. Man sen nav sāpējis un es savā laimes iedomībā esmu iedomājies, ka varbūt esmu pārtapis sāpes.
Kā arī likumsakarīgi ir tas, ka sirds ir kreisajā pusē.