Šķiet, ka lielākā problēma ir tajā, ka ļoti grūti atrast cilvēkdarbību, kas nāktu no sirsnības. Sirsnība ir kļuvusi par pretrunīgu jēdzienu ar tukšu un sentimentālu etiķeti. Bet ja nav sirsnības un tavu neviens neatpazīst, kā gan vispār ir iespējams jēgpilni cilvēkam ar cilvēku komunicēt un darboties? Nav jau tā, ka tā būtu problēma tikai šeit - tā ir vispārēja vīrišķības pārņemtās rietumu pasaules problēma, bet šeit ir šīs pasaules centrs.