Viss notika vecajās lauku mājās, kā simbolizējot manu pieķeršanos laikam. Bet es no kaut kā muku un nevarēju savākt kopā visu ko es gribēju paņemt līdzi. Beigās virtuvē satiku vectēvu(man ir tikai viens bijis), kurš tur sēdēja tautiskā, pēlēkbaltā linu kreklā un es skatījos us viņa apkakli un tā spīdēja, un viņš teica: "You are the last of our line. Go and never look back."