šodiena bija pelēka un visu dienu lija. sāku braukt uz jogu un sapratu pēc 100m, ka ar riteni nebūs aršana šodien. man nepatīk mašīnas, jo tas nav mans spēks. dabūju paskriet, bet neko nenokavēju. tikai kedas, izrādās, cauras. pēc jogas es spīdēju. tā, it kā, starp mani un apkārtesošo būtu pazudušas, mūs ik dienu noslēdzošās, sienas. man veikalā izkrita custard ķobīc. nolēmu, ka nevajag; ka zīme un jaunu vietā nepaņēmu. bet tik personiski viss un cilvēki un visi smaida un skatās.
|