jaunais Bjorkas albums. līdzīgi kā ar augstākām atklāsmēm. kopš viņu pirmo reiz dzirdēju, vienmēr esmu mīlējis viņas izteiksmi mūzikā. zināju, ka viņa izsaka ko daudz vairāk nekā es saprotu. zināju, ka viņa zin un ir saistībā ar to kas mūsu valodās tiek saukts par visādiem dieviem, dvēseli un gariem. un apbrīnoju kā viņa tik skaidri to var izteikt ar mūzikas palīdzību. man visupirms ir jāatrod zeme. tad mana vīzija ieskicēsies harmoniski pati no sevis. t.i. kā to sasniegt, jo es jau zinu. man būs sava - jauna valoda. zinu arī kā viņa jūt šo pasauli. reflektējot gan pats uz sevi, bet, šķiet, ka zinu. kad viņa runā, viņa runā patiesību. un tas nav atstāstāms aprakstā. tā pat arī viņas mūzika. tik ļoti gribētu ar viņu aprunāties par šo dualitāti, kas viņai pastāv starp šovbiznesu un viņas ekspresijas patiesumu. tas ir kā klausīties pašā dvēselē. tai dvēselē, kas ir mūsu visos viena. kā redzēt caur skaņu to patiesumu. kā meditācijas efekts. kaut kas, ko var zināt arī nezinot, jo ne visiem dots zināt. bet visiem ir dots just. bet tas viss pinās neizteiksmīgā semantikā. no manis nenāk ārā pareizos vārdos, jo šie neizsaka gandrīz neko cilvēkam, kurš nepazīst to būtību, par kuru es runāju. arī tajā slēpjas mana zeme. jo viss nāk no zemes.