es biju mājā, kurā var tikt tikai pa logu. pie manis nāca draugi un kāpa uz sētas un tādas maliņas vēl un deva striķi, tad es striķi sēju ap hanteli un turēju lai viņi var iekāpt un padot roku. tad vienu reizi ciemos bija Jon Hamm un viņš riktīgi nožāvās un sasitās uz tās mūra sētas.
es braucu ar mašīnu un esmu ārpus mašīnas skatos uz lauku ar daudz puķēm, es redzu seju mašīna ir oldschoolīga un liela un traucas un krustojumā vispāŗ nenobremzējot taisni iemauc tieši tai puķu laukā.
es stāvu pie Origo un ir tik skaidra debess, kas es redzu burtiski ap 50 tām lidmašīnu atstātajām strīpām riktīgi tālu, dažas tuvāk. es redzu arī kalnus; lielus, zaļus, baltus, norvēģijas Fjordus, es redzu Himalajus no tā stūra pie Origo, jo ir tik faken dzidrs. piebakstu mazam puišelim pie pleca un rādu - eu, re kur Zviedrija! un viņš gluži kā jaunu pasauli pamanījis blenž.
es esmu tai pašā mājā, kas ir šī māja actually un man ir vairāki suņi ciemos kopā ar draugiem. viņi ir ļoti mīlīgi un pa nakti kaķis guļ mierīgi. ir atmiņas par līdzīgu ciemošanos un vienu no tiem cilvēkiem. meitene man jautā kāpēc es iepriekšējā reizē nepaliku ilgāk un vai man bija plāni - es saku, ka jā, bija. tāpēc aizgāju agrāk. bet šoreiz es ar suņiem tusēju pa dīvānu un viņai ir melns lietussargs, kurš nolikts stāv kkur blakus dīvānam. viņa viņu atver un izrādās ka pusaplis ar tādiem melniem pusapļu rotājumiem ap malām ir kļuvuši rozā un kaut kādas viņas apģērba daļas ir kļuvušas rozā. mēs, šķiet, smejamies. tikmēr es esmu izvēlējies būt tur - realitātē es esmu tai mājā, bet paralēli norisinās arī kāpšana kaut kādā kalnā pie Skrundas, kur mani aicināja mamma un Valodja zvanīja, bet ir jau tumšs un es neaizbraucu, bet es tur kāpju un man ir bail no augstuma. palaižu vaļā un izrādās viss tāds līdzens. stāvu ar Roli dzelzsceļa stacijā.
spēlē eju cauri kkādai mājai un man nav ieroča, bet pa mani šauj. es izvairos tā lai sliktie sašauj viens otru. boss room - ir resna ļauna sieviete, kuras ir divas un viņas kkāds palīgs. mani sagūsta un turot iedzedzina kkādus simbolus sejā un izdedzina vienu aci, lai arī galīgi nepiekrītu tam kas notiek. ieliek tajās koka viduslaiku galore(?) huizin, bet ar kājām uz augšu, ir permanentuma sajūta, bet es atceros kaut ko un ir 'fuck this shit' brīdis un es iztēlojos interfeisu, kurā ir rakstīts 'revoke all' vai kkas tāds un es visu atceļu un izeju ārā.