Agdies kā man pietrūkst cilvēcības šodien. -_- Tik daudz negativitātes sasmēlos. Tā vien šķiet, ka labāk nebūtu no mājas šorīt izgājis. Pirmā lieta, ko uzreiz, mājās atnākot, izdarīju tur pat virtuvē, pat neizkrāmējoties, nometu visas drēbes un kārtas un atstāju sevi zemes varā, lai tā mani atlauž un uzreiz pēc tam gribējās smieties un tāda kā mīlestība. Vispār bija arī ļoti labi sapņi. Varbūt es aizsapņojos iekšā dienā un tāpēc tā tāda kaut kāda nevīžīga pret mani... jo netika novērtēta.