Neesmu mazgājies kopš 5dienas rīta, pirms braukšanas uz Lemesi.
Neesmu arī nekad iepriekš raudājis braucot prom, skatoties no lidostas saulrietu.
Neesmu arī ne reizes tik bieži un daudzus draugus saticis tik pilnīgi negaidītās vietās un laikos, bet vienmēr šķita tāds īstens brīdis kad tas notika.
Nekad nav sanācis tik harmoniskās ķēdēs satikt un pavadīt laiku ar tik daudz draugiem.
Nekad nav tā bijis, ka nejūtos slikti pēc tik daudz dzeršanas, bet šoreiz nejutos.
Nekad nebiju meditējis pilnīgi kails nūdistu pludmalē un arī tur es pieredzēju ļoti atklātu cilvēkmīlestību. Cilvēki, kas sevi neobjektivizē ir tik atklāti un brīvi un patiesi.
Nekad nebiju nolauzis Jāni bez viltus paņēmieniem. (šoreiz vienkārši divatā)
Neatceros kad pēdējo reizi biju peldējies tik mežonīgos jūras viļņos.
Tik interesanti visapkārt redzēt tik daudz jaunu lietu, kuras radušās cilvēku intereses un mīlestības rezultātā, nevis zem kādu ārpusēju sistēmu spiediena. Tik daudz jauna laba alus, tik daudz tautisku lietu visur apkārt. Vai tā bija arī iepriekš vai arī es to vienkārši neredzēju. Drīzāk jau tas pēdējais. Tik daudz jaunas mūzikas atklāts. Tik daudz satikti draugi, ar kuriem runājoties atklājas, ka arī viņi ir atklājuši dvēseliskā un mīlestības redzējumu, tādā vai citā formā. Arī māte braukā uz Pokaiņiem un nodarbojas ar šamanismu. Bet vai es viņai to neparādiju? Jebkurā gadījumā, viss ir tikai labāk. Satikti pat cilvēki, kuri ir pilnīgi nepazīstami, bet saskatoties es redzu mīlestību viņos un mēs uzsmaidam vai piemiedzam ar aci (un nē, ne tikai ar meitenēm), un var redzēt cilvēku acīs brīvību un sapratni. Protams, bija arī viss vecais, kas ir vecās tantēs, kuras uzskata visus zem 30 par dīkdieņiem un narkomāniem, bet arī ar tādām sanāca sarunāties ar smaidu.
Viesīte, ceļš gar Daugavu, Nāves Sala, Turaida, Siguldas takas, rodeļi, Gaujas peldes, Ķemeru meži un dabas takas, Rāmkalni, zvejniekciemu piejūras saulriets un fukas pūslis, Saulkrastu takas un katru otro dienu tik daudz šašlika, ka, šķiet, ka gaļu vēl ilgi negribēsies.
Ar Edžu tik daudz un dikti runājām un arī viņš ir nonācis pie mīlestības pilnām atklāsmēm. Un tad mēs kurijām zaļo un es redzēju savus 20 sargenģeļus. Bijām uz Jomas ielas svētku nozslēgumu, kur spēlēja Pērkons, kurus nekad nebiju dzirdējis dzīvajā un pirmo reizi mūžā man patika salūts. Bet atpazinu viņu dziesmas, pie kurām lēkāju pa gultu kad man bija astoņi gadi.
Nopirku divus riktīgi foršus gredzenus un tik ļoti nožēloju, ka negāju korī skolas laikā.
Bet tas viss beigu beigās staro no manis! Tas ir tas ko es redzu un tas ko es redzu veido manu pasauli. Redzēt nozīmē radīt.

Gars - : Auļi
Galvu ārda: Auļi - Dižduča Auļos