Es vēl varētu patēlot ieinteresēto, bet nevarētu notēlot absolūtu pašapziņas trūkumu un iet pie Emīlīša, lai pavadītu laiku ar viņa pakausi, jo viņam pie dirsas, esmu es tur vai neesmu. Redz, tur, es parasti jūtos kā snobiska, narcistiska, patmīlīga sluta un hukere, jo man neliekas smieklīgs, vai jebkādā citādā ziņā saistoš, pilnīgi nekas, ko jūs darāt. Smieklīgi bija tikai tās kā Emīls centās kaut kur iebāzt savu peni, bet tā kā tagad viņam esot draudzene, tad moš beidzot ir arī normāla vieta, kur bāzt, tātad arī tas vairs nav smieklīgi.
Īsāk sakot, nodod Emīlam no manis sveicienu - iespļauj viņam acī, vai kaut ko tik pat riebīgu.