Man patika lekcijas temps - ar kārtīgām pauzēm, kas ļauj gan pierakstīt, gan sagremot dzirdēto. Tonis gan reizēm bija pārāk eksaltēts, bet tur laikam neko nevar darīt - "fraņči".

Labs bija arī tas līkais pīpis, ko Lakāns izvilka, kamēr students skaidroja savas darbības - acīmredzot, satraukumā saņurcījās un tā.