Lūk, es sliecos piekrist Tīrona teiktajam, ka t.s. "moderno mākslu" par grūti baudāmu padara tieši kuratoru kokainie un nereti uzspiestie teksti, manuāļi "kas man būtu jādomā vai jāsajūt" skatoties uz šo horizontālo līniju. To, ka kurators rada izstādes "scenogrāfiju", stāstu ar darbu izvēli, izvietojumu, noskaņu - bet tie pavadteksti ir briesmīgi nožēlojami dažkārt un iespējams, ir viena no "laikmetīgās mākslas" problēmām, kāpēc tas viss tā šķiet tālu un atrauti.