Domāju, ka 20to/30to gadu Vācijā noteikti balsotu, tagad diez vai, jo, protams, negribas arī balsot par partijām, kuras neievēlētu.


Teiksim, fanātiska ideja par "latviskumu" un "latviskām vērtībām" neizslēdz, ka tā varētu sevī ietvert arī kaut kādu "saimnieciskumu", "uzturi kārtībā savu vidi", 'esi modrs!', utt. Ja kāds ar šādiem saukļiem un vērtībām nolaiž veselības ministriju, tad skaidrs, ka liekulis un nav pietiekami dedzīgi nestāv par minētajām vērtībām.

Protams, ka automātiski iedomājos Ulmaņlaikus, teiksim, ideja "gudra un kārtīga latviešu tauta", kam līdzi nāca, manuprāt, tiešām laba izglītības sistēma, kas pēc kara nodrošināja spēcīgu latviešu aizjūru trimdu, kā arī to, ka neatkarības ideja un atmiņas par labajiem laikiem saglabājās visus okupācijas gadus. Man liekas, viena no svarīgākajām ministrijām ir izglītības ministrija, un tieši tur notiek tā saķere, kurā 'vērtības un idejas' saiet kopā ar no tām izrietošajiem garlaicīgajiem jautājumiem, bet izglītības ministrijas gadījumā šajā pretnostatījumā pirmais ir tieši 'idejas un vērtības'.

Kaut vai tas, ko Vēbers rakstīja par kapitālisma dzimšanu no protestantiskās ētikas gara. Tur ideja un vērtības bija tas, kas sev līdzi kā blakusproduktu parāva garlaicīgos jautājumus.