Ironiski, ka no Spinozas skatupunkta šāds Bībeles lasījums varētu būt labs iztēles piemērs. Turklāt nesaprotu, kāpēc ar reliģijas palīdzību ir jāmēģina kaut kādā veidā apšaubīt zinātni. Šajā gadījumā tā ir vienkārši savas kompetences robežu pārkāpšana.

Turklāt, man šķiet nekonsekventa pozīcija - apzināti vai neapzināti pieņemt konstruktīvistu tēzes attiecībā uz zinātni un "faktiem", bet tajā pat laikā runāt par Bībeli, ticības saturu, tās vēsturi, interpetācijām kā tādu, kas nav sociāli vai citādāk konstruēts.