Te viss var būt nedaudz sarežģītāk, ja runā par ticības un zinātnes attiecībām. Ironiskā kārtā tieši šodien nācās uzstāties par Spinozas Tractatus Theologico-Politicus <.i>, kas faktiski ir par nošķīrumu starp ticību (plašā nozīmē - var būt jebkas, kas kopienā pilda sociālas vai politiskas vienības f-ju) no filozofijas/zinātnes, kas nodarbojas ar patiesību. Pat varētu piekrist vispārējai Spinozas tēzei, ka mēs varam viegli apgāzt Bībelē klāstīto no zinātniskas perspektīvas, taču šajā gadījumā tas, ko mēs palaidīsim garām, ir veids, kā politiskā iekārtā funkcionē ticība (ne vienmēr no reliģiskas perspektīvas). Piem., es varu fanot par futbola klubu A, kas mani vieno kopībā ar citiem faniem, taču nevar teikt, ka kluba f-ja tāpēc ir patiesa vai aplama (kas teorētiski ir zinātnes mērķis). No šāda skatupunkta var pieņemt, ka zinātne nav pretrunā ar reliģiju v.tml. Taču no otras puses - ir jāpieņem, ka reliģija tāpēc nevar neko paust par zinātnes patiesībām, bet attiecas tikai uz iztēli.Un - ja ticība nepilda vienojošu f-ju sabiedrībā, no tās vajag atteikties.