Skaidrs, ka angļu val. un t.s. analītiķu teksti bieži vien ir briesmīgi literārā nozīmē. Pareizāk sakot, neredzu īpašu saistību ar valodu vai jautājumu lokiem, bet drīzāk ar paša rakstītāja personību. Tāpēc mani kaitina šī īpaši neslēptā ideoloģija par sliktajiem kontinentāļiem un labajiem analītiķiem.

Lai gan pašas rakstītājas vērtības arī šķiet nedaudz dīvainas. Skudras ir neinteresantas, bet, lūk, peņi, redziet, ir forša tēma. Nez kāpēc man ir pilnīgi otrādi.