Manuprāt, muļķības. Kaut kāds šauri hedonistisks skatījums, kur pārvērtētas stresa radītās ciešanas (kamōn, mēs vispār dzīvojam vidē ar neskaitāmiem stresa cēloņiem), bet ir izmestas laukā visas tās neskaidtāmās epizodes, kas notiek ik dienu un pie kurām tu nodomā, ka tieši tavs bērns tev ir dāvājis šo konrkēto laimes brīdi.

Kas attiecas uz "tukšo ligzdu", tad pēc kāda laika vecāki sāk sūkstīties, lai bērni brauc ciemos biežāk. Un tad no viņiem tiek pieprasīti mazbērni, kurus mīlēt un lolot.