|
February 12th, 2006
03:03 am Lai iepatiktos cilvēkiem, lai viņi mani pieņemtu, esmu līdusi un rāpojusi, mācījusies smieties un dziedāt, un runāt svešā mēlē un pazīt dziesmas no pirmajiem akordiem un grāmatas pēc to vāciņiem. Tā laikam ir viena no tām retajām lietām, par ko man savā dzīvē patiesi kauns - esmu mānījusi cilvēkus, liekot tiem domāt, ka esmu labāka, gudrāka, sirsnīgāka - tāda, kā viņiem varētu patikt... Piedodiet!
|
Comments:
| From: | sadams |
Date: | February 12th, 2006 - 03:47 am |
---|
| | | (Link) |
|
jautājums ir tikai viens - vai tas ir bijis tā vērts?
darba dzīvē - jā, galu galā tā alga taču kaut kā jānopelna un bezdarbnieka statuss vēl nevilina... privāto emociju jomā - pilnīga bezjēga - tomēr daru to joprojām, jo tāda, kā esmu patiesībā... nuja, ko tur...
| From: | ikucis |
Date: | February 12th, 2006 - 11:08 am |
---|
| | | (Link) |
|
Lai met akmeni tas, kurš kaut reizi mūžā tā nav darījis :)
| From: | psihs |
Date: | February 12th, 2006 - 11:36 am |
---|
| | | (Link) |
|
skaties ka nedabū vēl ar cirvi
p.s. manā gadījumā gan nav runa par reizi:(((
Tu kā vienmēr esi jauks:)))
| From: | psihs |
Date: | February 12th, 2006 - 01:49 pm |
---|
| | | (Link) |
|
(Anonīms no 87.226.14.234) man raksta: kā nu nezina? Tu, ko, Linardiņ!:)
un noslēpumainas arī, ļoti :)))
From: | (Anonymous) |
Date: | February 12th, 2006 - 01:56 pm |
---|
| | | (Link) |
|
dažreiz es arī tā mēdzu darīt, bet tagad es vairs nevaru saprast ko raksta viņš un ko es |
|
|
Sviesta Ciba |