bet bieži gadās, ka pēc dažiem gadiem šīs paputētjušās attiecības pēkšņi atjaunojas jaunā kvalitātē un viss ir viegli un vienkārši - visādā ziņā krietni vieglāk, nekā ar tikko iepazītiem cilvēkiem, jo jums jau pieder kopēja pagātne, smiekli, asaras un dejas uz galda... bet tā notiek ne vienmēr, protams.

(Reply to this) (Thread)

Mulsina tas, ka pat nemanīju, kurā brīdī viss tā pajuka...
Žēl, ka nav žēl...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dzīve ir gara. un ne vienmēr cilvēki savu uzdevumu mūsu dzīvē piepilda ar pirmo mēģinājumu. nav žēl - tad attiecības tiešām varētu būt pabeigtas. un labi ka tā - būs citas vietā, savādākas :-)

(Reply to this) (Parent)

tas visdīvainākais, ka vienā brīdī virs nav pat žēl..

(Reply to this) (Thread)

Tev arī tā gadījies? Un ko darīt? Lai paliek kā ir? Bet ja nu pēcāk tomēr kļūst žēl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir gadījies, nav jau nekādas gatavas atbildes, kā rīkoties, bet vienkārši man ir tā, ka katra tikšanās ir tādas kā mokas un tagad satiekos (pieklājības pēc vienreiz pusgadā), iespējams vēl pēc kāda laika nesatikšos vispār, vienkārši es pilnībā neredzu jēgu tikties un izlikties, jo zinu, ja būtu iepazinušās tagad, mums pilnīgi noteikti nebūtu nekas kopīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā.
p.s.
Izlasīju un nobijos - Tu neesi viena no manām divām kursabiedrēm, par kurām tikko rakstīju?!?:)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))) šaubos gan

(Reply to this) (Parent)

Nja. kaut kur baigi dzirdēts stāsta tips.... Nopūta

(Reply to this)