īstenībā - šausmīgi pazīstama aina. tik pazīstama, ka kaut kas manī notrinkšķēja, tavu stāstu lasot. tevī ir dievīga žults, jubilācija, tavu niku rakstot, es nelāgā smīnu. vārds 'giubilazione' itāļu valodā nozīmē 'pensionēšanās'... ko tas nozīmē angļu un franču valodā, es zinu. 'līksme', 'gaviles'. eh...

bet šai situācijā - telle quelle es to iedomājos ar sevi vienā no galvenajām lomām - ir viena principiāla atšķirība - man nav žēl, jo katrs pats izvēlas un, attiecīgi, ir atbildīgs utt.

(Reply to this) (Thread)

Bet no tā jau arī ir visvairāk bail - ka izdarītā izvēle ir nepareiza, neatbilstoša, nejēdzīga...
Ka tā otra - tā gan būtu tāda laba, pareiza, tā, kā vajag, tā, kā visiem kārtīgiem cilvēkiem...

p.s. Paldies par to žulti - biju jau sākusi to zaudēt - tāda kusla un mierīga, zinies, paliku...
p.s.p.s. Līksmie večuki:)) Tādi nebēdņi;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet baiļu pārvarēšana ir viens no laimes priekšnosacījumiem!

atbilstība - vislabākā Sev!
UN
jēga - to radi Tu!
TURKLĀT
piekāst tos visus un kārtīgos cilvēkus - vai nav forša doma piektdienas rītā, kad viņi visi kārtīgi guļ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, es viņus piekāsu, kamēr viņi gulēja...
...tad viņi pamodās un piekāsa mani!
Tāda, lūk, jauka pirmsziemassvēku dieniņa...

(Reply to this) (Parent)